Ahā, cik smuki viss te man sanācis tomēr 
Neesmu šeit pirmo reizi, tāpēc aptuveni zinu, kas un kā ir jādara.
Ir grūti rakstīt blogā kaut ko sakarīgu, jo bieži vien tas man “noēd” jebkādu domu, un viss paliek tikai idejas līmenī. Bet es jau kādu simto reizi gribu ar to cīnīties un pierādīt sev beidzot, ka es varu mierīgi drukāt, un nav man vajadzīga tik novecojusi lieta kā papīrs un pildspalva, lai gan šāda veida rakstīšana man sagādā lielāku baudu, jo, pirmām kārtām, es varu iekārtoties gultā, otrām kārtām – ik pa laikam mainīt pozu, un trešām kārtām – just, kā nogurst roka pēc ātras rakstīšanas.
Ai, nu ko tur, ceru, ka šoreiz beidzot pieķeršos nopietni kaut kam klāt. Apnicis skricelēt uz lapiņām, un kaut kur interneta tīmeklī atstāt savu talantu simt un vienā komentārā. Protams, man ir bail par to, ka man nebūs laika un gribēšanas šim te veltīt laiku, bet es jau atkal čīkstu laikam
