Arhīvs parMaijs 28, 2008

Duncis vīrieša mugurā.

Nav jau nekāds noslēpums, ka latvieši daudz čīkst un gaudo. Tajā skaitā arī sievietes, turklāt ne tikai internetā, bet pat normāli, sadzīviski runājoties pie vakariņu galda. Un dažas sirgst ar nopietnu slimību – ķengāties par latviešu vīriešiem.

Nav jau brīnums, kāpēc feminisms aug kā nezāle – tā vietā, lai jaunā paaudze to tā kā mēģinātu iznīcināt, tas tikai plešas plašumā. ilgi lauzīju galvu, kas tur pie vainas - vai tiešām latviešu puiši ir tik neciešami? tad kāpēc man neviens tāds bikšainis nebija trāpījies pa rokai? laikam esmu dzimusi laimes krekliņā. bet nē, izrādās, ka gadiem ejot es “uzošņāju” no kuras puses pūš vējš. nē, es neesmu veca, un pat tam ne tuvu, bet pēdējā gada laikā esmu sapratusi daudzas lietas. piemēram to, ka mana mamma ir feministe. un arīdzan to, ka daudzas manu draudzeņu mammas ir feministes. viņas jau nesaka acīs vīram, ka viņš ir tāds un šitāds. nē, viņas nogaida mirkli, kad ar meitu paliek divatā. vārds pa vārdam un sarunas nonāk līdz vīriešiem..kaut vai tikai mazliet. mana mamma to lieliski prata uztvert, un izmantoja šo mirkli, lai kaut ko riebīgu pateiktu par vīriešiem. nu kaut vai to, ka viņi ir galīgi nekam nederīgi, nekopti, alkoholiķi un vispār – kāpēc latviešu sievietei viss vienai jādara, jo redz, ir šis izlepušais vecis, kas neko mājās negrib darīt. nejēdz pat skrūvi ieskrūvēt.. dzer aliņu, skatās svu Eirosportu visu dienu. un vispār, pat nemāk normāli skatīties vienu kanālu – nē, jāpārslēdz viens pēc otra.. kamēr visi 60 kanāli ir izskatīti un tad atgriezties pie tās pašas filmas. un mūzika! ne jau vienu dziesmu klausīsies - slēgs vienu pēc otras un kaifos. vai viņiem ir savādāka uztvere vai kā?

vienu brīdi es piekrītoši māju ar galvu - jā, tā patiešām ir, un mammai ir pilnīga taisnība. bet tad vienā dzīves etapā manā redzeslokā uzradās daudz vīriešu. lūgums nepārprast, vienkārši izdevās sapazīties un es biju stāvā sajūsmā par katru bikšaini. katrā no viņiem bija kaut kas tāds, kas man patika kā personībā, un man pat nebija ne jaumas par kādu feminismu ir runa, ja latviešu vīrieši tomēr ir tik jauki, forši un baigi…maigi… varbūt man atkal noveicās iepazīties ar tādiem cilvēkiem, bet man vienkārši patika nolūkoties kā viņi izturas pret savām meitenēm un man ne reizi neienāca prātā, ka viņi ir cūkas vai sivēni, vai vienkārši - briesmoņi.

pēc kāda laika es atkal runāju ar mammu par latviešu vīriešiem. viņa nebija mainījusies, es gan. viņa centās man ieborēt feminisma pamatus, bet es tikai smaidīju un domāju, ka mamma laikam dzīvē ir palaidusi daudz garām, ja tā runā. šis iesīkstējusāis feministiskais uzskats, ka visi vīrieši ir cūkas laikam tiek vienkārši iemācīts, un kāda te gan runa par iznīcināšanu. tas vienkārši pastāv, kamēr pati meitene/sieviete nepārliecinās par pretējo un neizkāpj no tā šaurā rāmīša. man izdevās. kā citām - nezinu. tikai ceru, ka man dzīvē nenāksies sastapties ar pārliecinātu feministi – šķiet, ka tas varētu beigties slikti. viņai, protams…. :)